Saturday, 21 March 2015

Pusnakts vilki

Ir pusnakts. Un vilkači, vilki,
melni kā meži, kā atmiņas,
(kas likās sen ezerā grimušas)
nāk klāt un savu deju sāk.

Pie gultas stāj un gaudo kādu vēsti,
kas no dzelmes tomēr neuzpeld,
un līdz apziņas kambarim nenonāk.

Vien vandās kā izsalcis vilks
manā melnmeža prātā
un biedē, un biedē.

No comments:

Post a Comment